Lolotāja: Žemma Karlo, ap 80 gadi
Daugavpils novads, Višķu pagasts, Ostrovecas ciems
Stāsta krievu valodā, pati poļu izcelsmes. Vīrs - lietuvietis.
VĒSTURE
Pupiņas mantotas no Žemmas vecmāmiņas Juzefas Ļeonovičas (dzimusi 1900.gadā), viņa dzīvoja Grustaņišķos, otrā pusē Višķu ezeram. Pupiņas uz šejieni pirms gadiem simts atveda viņas kaimiņiene, kas dzīvoja kaimiņu sādžā Jerenišķi, viņa jaunībā strādāja cara Nikolaja II dārzos Pēterburgas Carskoje selo. Tolaik, 19.un 20.gs mijā, no Pēterburgas uz Ostrovecu un Višķiem brauca vasarnieki no Pēterpils, jo te ir daudz zivīm bagātu ezeru. Tie bija turīgi un ietekmīgi ļaudis un kāds no viņiem salīga kaimiņmeiteni darbā. Viņa no Pēterpils atveda brīnumgardas baltas pupiņas, kuras Žemma lolo joprojām. Kalpošana cara Nikolaja II galmā varēja notikt laika posmā līdz 1917.gada revolūcijai, laikam kaimiņiene bija jauna meitene, kad tur strādāja, jo abas ar babuņu bija vienaudzes.
Augusta vidū babuņa svētceļniekiem, kas pie viņiem nakšņoja siena šķūnī, sautēja pupiņas ar gailīšiem. Kad nomira vectētiņš Jāzeps 1974.gadā, Žemma vecmāmiņu paņēma pie sevis uz Daugavpili, kur abi ar vīru strādāja celtniecībā uzņēmumā BaltTransStroj. “Mums bija mazdārziņš, audzējām pupiņas, bet, kad atgriezāmies Ostrovecā, bijām aizņemti ar būvēšanos un pupiņas izputēja. Bet babuņa vienmēr visiem deva sēklu.” Reiz garāmbraucot uz veikalu, Vaļa Ļeonoviča no Jerenišķiem pavaicāja, vai viņai ir saglabājušās vecmāmiņas pupiņas? “Ak nav? Nu tad es tev iedošu!” Tā pupiņas atkal atgriezās Žemmas dārziņā. Tās ir tās pašas pupiņas, garša Žemmai ir atmiņā no bērnības. “Varbūt šīs pupiņas vēl kāds audzē kaimiņu sādžās. Bet varbūt arī nē, tagad jau visi veikalā sēklas pērk.,” nosaka Džemma.
AUDZĒŠANA
Cara Nikolaja pupiņām ir zems, kompakts cers. Augsne Ostrovecā esot smilšaina. Tā kā viņi kopj arī vistas, tad dārzs tiek mēslots ar vistu mēsliem un plīts pelniem. Žemma pupiņas sēj 25-30 cm vadziņās 12-15 cm attālumā vienu no otras un tad pupiņas viena otru balsta. Pietiek vien izravēt pāris reizes. Tām vienmēr ir laba raža. Pērn no dažām vadziņām ievāca 11 kg pupiņu.
Pēc 20.augusta pupiņu krūmus izrauj, saliek šķūnī uz dēļiem žāvēties. Tad norauj pākstis, saber maisā, to uzliek uz betona galda un ar līku bērza stibu izdaudza. Vēlāk pie TV izlasa pupiņas, izliek vēl pavējoties, lai nav gružu un, ja tās pareizi izžāvētas, var glabāties cieši aizsietā linu maisā vai spilvendrānā gadus desmit un nezaudē dīgtspēju. Žemma savas pupiņas glabā sausā klētī.
Vai kukaiņi neiemetas? Vajag sēklu glabāt tīros lina vai kokvilnas maisos, tos cieši aizsietus glabā sausā, vēsā vietā.
Kad sēt? Žemma ir pārliecināta, ka jāskatās uz Mēnesi. Viņa izmanto Daugavpilī pirktu noplēšamo kalendāru, ko izdod “Avenir dizain” Pēterburgā. Pupiņas jāsēj pēdējā ceturksnī līdz pilnmēnesim. Ja sēj Zivīs, tad viss aug; ja Vērsī, tad labi aug viss, kam raža virs zemes.
RECEPTES
Pirms gatavošanas pupiņas vakarā iemērc, no rīta vāra ātrvāres katlā kopā ar gaļu, sīpoliem un burkāniem kubiņos. Gatavs pusstundas laikā. No garšvielām viņa liek lauru lapas, melnos un smaržīgos graudu piparus.
Pagatavoto ēdienu Žemma saliek litra burciņās un glabā līdz pat divām nedēļām. Ja gatavo ilgākai ēšanai, nevajag likt sīpolus, tad ēdiens ātri saskābst.
Babuņa pupiņas sautēja krievu krāsnī lielā čuguna katlā, desmit cilvēku sēdēja pie galda un visi bija paēduši. Vectētiņš alu darīja. Tā senāk uzņēma viesus. Ar vistas gaļu pupiņas ir visgardākās. Var sautēt arī liellopu gaļu, bet to izvāra pirms tam. Krievu krāsnī silts ēdiens ir visu laiku, kurš atnāk no darba, tas izvelk katlu, pasmeļ un paēd.
Vēl Žemma dalās ar ķirbju sēklām, augot 10-15 kg smagi. oranži, nebojājas līdz jūnijam. Tos viņa sāka audzēt pirms pieciem gadiem. Esot krievu šķirne.
Vai jūsu bērni turpinās audzēt šīs pupiņas? – “Man, paldies Dievam, bērnu nav!” Žemma smejas, “Lai citi, kam vajag, saglabā šīs pupiņas!”