Kas ir mantots kultūraugs?

Īsā versija

Kultūraugi ir augi, kas mērķtiecīgi tiek audzēti apstādījumos, dārzos, tīrumos un zālājos. Tie ir gan dekoratīvie augi, gan dārzeņi un augļaugi, kā arī kartupeļi, graudaugi, zālaugi, ārstniecības augi un garšaugi.

Kultūraugi gadsimtu gaitā ir mainījušies un pilnveidojušies, bet daudzi diemžēl zuduši. Ir tik vienkārši ik pavasari lielveikalā garāmejot paķert koši apdrukātas sēklu paciņas - kurš vairs ķēpāsies ar sēklu audzēšanu un uzglabāšanu? Tā izzūd dažādu Latvijas novadu augsnēm un klimatam piemērojušies kultūraugi. Bet, lai iegūtu ražu no viegli nopērkamo importa šķirņu augiem, nereti nākas lietot daudz pesticīdu un mēslojuma. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir jāparūpējas par mantoto kultūraugu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Valstiskā līmenī visas Latvijā izveidotās kultūraugu šķirnes un vērtīgākās līnijas tiek glabātas Latvijas Kultūraugu gēnu bankā. Taču novārtā palikuši tautā uzturēti, paaudžu paaudzēs audzēti kultūraugi, kas dod gana labas ražas, ir izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpēc mantotos kultūraugus noteikti vajag saglabāt, jo šie augi ilgstoši ir ataudzēti un ir atlasīti labākie īpatņi, kas piemērojušies Latvijas klimatam un augsnēm, jo evolucionē līdzi mainīgajiem apstākļiem.

Par mantotiem kultūraugiem uzskatāmi tādi kultūraugi, kas ilgstošā laika periodā (vismaz 30 gadu jeb vienu paaudzi) tiek audzēti vai ataudzēti noteiktā teritorijā, saimniecībā, dzimtā vai ģimenē.

Oficiāli reģistrētās dārzaugu šķirnes, kas tiek pavairotas vai no kurām ievāc sēklas saimniecības vai ģimenes mērogā, neietilpst mantoto kultūraugu saimē.

Izvērstā versija

Latvijas Zinātņu akadēmijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā “kultūras mantojumam” dota šāda definīcija: “Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā. Tas ietver mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku, kā arī anonīmu autoru darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu, kas dzīvei piešķir jēgu.” Manuprāt, šī ir ļoti trāpīga definīcija, kas izskaidro arī mantoto kultūraugu termina būtību.

Kultūraugi ir augi, kas ar nolūku un mērķtiecīgi tiek audzēti pagalmos, dārzos, tīrumos un pļavās. Tie ir dekoratīvie augi, dārzeņi, augļaugi, kartupeļi, graudaugi, zālaugi, ārstniecības augi un garšaugi. Viss, kas cilvēku baro gan miesiski, gan garīgi, gan emocionāli. Latviešu sētā jau izsenis ir audzēti visi šie augi. Tie gadsimtu gaitā ir gan mainījušies un pilnveidojušies, gan arī zuduši.

 

Latvijas teritorija vienmēr atradusies rietumu un austrumu krustcelēs: gan vācu, gan zviedru, kā arī poļu un krievu laiki – tie visi ir devuši nozīmīgu ieguldījumu kultūraugu daudzveidības jomā, jo vienmēr, kad mainījās vara, piļu un muižu dārznieki sev līdzi veda ierastos kultūraugus. Šeit tie vai nu neizdzīvoja, vai arī adaptējās, krustojās, vairojās, tika veikta apzināta vai neapzināta izlase, un tā mēs esam tikuši pie milzīgi liela mantojuma. Bet mūsdienu globalizācija dara savu, neticamā ātrumā izzūd vietējie kultūraugi. Tāpēc mums ir jāuzņemas atbildība un rūpes par mantoto kultūraugu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Valstiskā līmenī visu Latvijā izveidoto un pieejamo kultūraugu šķirņu sēklas tiek glabātas atbilstoši starptautiski izstrādātai metodikai Latvijas Kultūraugu gēnu bankā, līdz pat 30 un vairāk gadu, tik ilgi, kamēr oficiāli reģistrēto šķirņu un līniju sēklas saglabā dīgtspēju. Tad sēklas tiek ataudzētas un atkal ievietotas saldētavās uz vairākiem gadu desmitiem. Bet mantotie kultūraugi ir atstāti novārtā. Ko darīt ar tiem? Kā tos saglabāt, un vai tas ir svarīgi?

Bez emocionālās un garīgās vērtības mantotajiem kultūraugiem ir nepārvērtējami liela bioloģiskā vērtība, jo tie gadu desmitiem iedzīvojušies dažādos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos (piemēram, Liepāja vai Alūksne ir gana atšķirīgas vietas raugoties no augu augšanas viedokļa). To spēks ir gēnos, kas nodrošina spēju pārvarēt tieši šīs vietas kritiskos apstākļus vai īpatnības (augsne, vēji, salnas u.c.). Bet galvenā vērtība – ilgstoši tiek ataudzēti un atlasīti labākie īpatņi, kas izturīgi gan pret vēlām pavasara salnām, agriem rudeņiem, klimata pārmaiņām, kā arī pret slimībām un kaitēkļiem. Mantotie kultūraugi evolucionē līdzi dažādajām pārmaiņām. Ja tā nebūtu, kāpēc gan tādus augus īpaši lolot?

Par mantotiem kultūraugiem var nosaukt tos augus, kas ilgstošā laika periodā (vismaz 30 gadi jeb viena paaudze) tiek ataudzēti kādā teritorijā, saimniecībā, dzimtā vai ģimenē. Kā jau minēju, tie ir augi, kas tiek uzturēti brīvi, intuitīvi, nesekojot striktām šķirņu uzturēšanas instrukcijām, un tiem bieži vien pat nav šķirnes vārda, vien šaurā lokā lietots apzīmējums, piemēram, Almas tantes gurķi, cara Nikolaja pupas vai Kārļonkuļa kartupeļi. Oficiāli reģistrētās dārzaugu šķirnes, no kurām tiek iegūtas sēklas vai tās tiek pavairotas veģetatīvi, neietilpst mantoto kultūraugu kategorijā. Par tām rūpējas šķirnes selekcionārs vai gēnu banka.

Jautājumi un atbildes

Ja ir atrastas 30 gadīgas sēklas kādā vecmāmiņas pieliekamajā vai vecā mājā un tās sadīgst, vai tās var pavairot, vai tās uzskatām par mantojuma kultūraugu?

Labs jautājums - evolūcijas procesā tās nav piedalījušās, tātad no šī viedokļa it kā nē. BET visticamāk, ka tās ir citādākas nekā šobrīd audzētā tā pati šķirne (ja tā ir šķirne), līdz ar to - domāju, ka mēs to varam uzskatīt par mantojuma kultūraugu.

Ja piecus gadus audzēju ģimenes sīpolus, kurus iedevis kaimiņš, kurš savukārt tās no Vidzemes dzimtas mājām atvedis,

vai tos uzskatām par mantojuma kultūraugu?

Ja kaimiņa dzimtas mājās tie audzēti senāk  pirms Latvijas neatkarības atgūšanas 90tajos gados, tad  tos uzskatām par  mantoto kultūraugu. Noteikti vajag saglabāt auga "radu rakstus".

Kā lai zina, vai šķirne ir aizsargāta ar autortiesībām?

To var pārbaudīt UPOV reģistrēto šķirņu datubāzē: ŠEIT

Tur reģistrēties ir vienkārši!

INFOGRAFIKA

Kas ir mantots kultūraugs?

Ja kultūraugs bijis kopā ar tavu ģimeni vismaz 30 gadus,

tas varētu kļūt par nacionālo bagātību – mantoto kultūraugu.

Šādi augi ir īpaši ar to, ka labi piemērojušies konkrētiem augsnes un klimata apstākļiem: lai gūtu labu ražu, tiem nevajag ne minerālmēslus, ne pesticīdus. Tie ir izturīgi pret Latvijas mainīgajiem gadalaikiem.

AUDZĒ 

ilgāk par 30 gadiem

dārzā, tīrumā, parkā.

PAVAIRO PAŠI

ar sēklām, sīpoliem, 

bumbuļiem, spraudeņiem, 

potzariem utt.

MANTO

no dzimtas, draugiem, 

kaimiņiem ar vismaz 30 gadu vēstures stāstu.

KAS NAV?

  • NAV

    reģistrēta šķirne.

  • NAV

    īslaicīgi audzēti kultūraugi.

Izdrukā plakātu pats!

Piesaki savu mantoto kultūraugu!

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

©Mantots kultūraugs

  • Facebook
  • YouTube