Ir klāt jauna sezona, kad izaudzēt savai ģimenei veselīgu ražu. Rosīgākie jau februārī uzsākuši savu sēklu krājumu pārskatīšanu un pat jau iesējuši pirmos kultūraugus. Šo rosību veicinot, dažādās Latvijas vietās darbību uzsākuši arī sēklu maiņas vēstneši no Latvijas Permakultūras biedrības.
Sēklu maiņa ir neformāla kustība pašu vākto sēklu apmaiņai loloto un mantoto kultūraugu saglabāšanas nolūkos, ko Latvijā veicina un koordinē Latvijas Permakultūras biedrība. Šīs kustības pamatā ir:
pašpietiekamība;
nepārtraukta zināšanu padziļināšana;
savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsts.
Sēklu maiņas punktos iedzīvotājus aicinām nest pašu ievāktās sēklas no kultūraugiem, kas vismaz divus gadus audzēti pašu dārzos. Visām sēklām pierakstāma un glabājama informācija par sēklu lolotāja vārdu, sēklu ievākšanas gadu, atzīmējamas auga īpašās pazīmes. Kad sēklas tiek izplatītas maiņas punktā sēklu lolotāju starpā, reģistrēts tiek arī sēklu saņēmējs un tā atrašanās vieta. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu izsekojamību sēklām, to izplatībai Latvijā un apkopotu atziņas no dažādu audzētāju pieredzes dažādos Latvijas reģionos.
“Viena un tā paša lolotā vai mantotā kultūrauga audzēšana notiek dažādos dārzos pie dažādiem dārzkopjiem. Piemēram, ja Iedzēnu Maijas saldie dārza zirņi aug 10 dārzos, dārzkopji veic novērojumus, salīdzina ar citiem līdzīgiem zirņiem un pēc tam rudenī vai ziemā novērojumu rezultātus izklāsta pārējiem pulciņa dalībniekiem vai citiem Latvijas sēklu lolotājiem. Tā vairāku gadu gaitā jau uzkrājas vērā ņemama izpēte un atziņas. Turklāt dārzkopji turpina atlasīt vērtīgākos eksemplārus no katra auga — nākamā gada sēklai. Tā 2–29 gadus lolotas sēklas ir kā amatnieka darinājums, 30 un vairāk gadus ievaktās – kā ģimenes relikvijas,” stāsta Sandra Stabinge, sēklu lološanas vēstnešu koordinatore.
Gadu no gada turpinot lolot kultūraugus, noris tautas veikta selekcija/ kultūraugu evolūcija. Varam uzskatīt sēklu lolotājus par tautas “zinātnisko institūtu”, kuru darbības rezultātā izveidojas konkrētā dārzkopju pulciņā un apkārtnē iecienīto kultūraugu izlase, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām, pielāgojusies vietējiem apstākļiem un saglabā bioloģisko daudzveidību.
Permakultūras un augu sēklu lolotāju vērtību sistēma ir skaidra:
dzīva augsne ar tajā dabīgi mītošajām dzīvajām būtnēm, tostarp mikroorganismiem, sliekām;
bagāta, dabīga dārza ekosistēma;
saimniekošana bez sintētiskiem mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem, iedziļinoties dabas procesos un negribēto “kaitēkļu” dzīves ciklos un ar zināšanām noturot tos ražai nebūtiskos daudzumos.
Šogad pirmo gadu dažādās vietās Latvijā sēklu lolotāji sāk veidot dārzopju sēklu lolotāju pulciņus, lai, regulāri tiekoties, stiprinātu savas prasmes, veidotu sadarbības un atbalsta tīklu savā apkārtnē.
Darbošanos dārzkopju sēklu lolotāju pulciņā varētu salīdzināt ar darbošanos kādā folkloras kopā, adīšanas pulciņā vai tamlīdzīgi. Šeit aktīvākos iedzīvotājus vieno kopīga interese par dārzkopību, kopēji izaicinājumi un iespēja dalīties ar uzkrātajām zināšanām un darba augļiem.
Piedaloties vietējā dārzkopju pulciņā, mēs:
vairojam zināšanas un dalāmies ar tām, arī pašiem kļūstot par zinošākiem dārzkopjiem;
gūstam labu veselīgu ražu un skaisti iekoptu dārzu;
izveidojam apkārtnē kultūraugu izlasi, kas ir pielāgojusies vietējiem apstākļiem;
dalāmies ar ražas pārpalikumu, atdodot citam to, kas bagātīgi izaudzis, un saņemot no cita dārza to, kas pietrūkst un noder;
domājam — nevis “vai, vai”, bet “gan Tev, gan man” — veicinot uz risinājumiem virzītu domāšanas veidu.
“9. martā mums bija pirmā tikšanās Liepājā, kad beidzot tā pa īstam atklājām Liepājas sēklu maiņas punktu, jo iepriekšējos gados tam nebija sava koordinatora, tāpēc tas īsti nedarbojās. Tagad tik tikko sākam, arī pati vēl turpinu mācīties un gūt pieredzi. Pirmajā tikšanās reizē pie veikala GEMOSS sēklu maiņas stenda bijām sapulcējušies ap 10 cilvēkiem. Atklāšanā informējām, kas īsti ir mantots kultūraugs un kā notiek sēklu maiņa, padalījām sēkliņas. Vienai sievietei bija līdzi daudzgadīgie sīpoli, cita dāma bija atnesusi no vecmāmiņas mantotos ziemas ķiplokus, kuru vēsture ģimenē pārsniedz 60 gadus, dalījos ar savas ģimenes mantotajiem pelēkajiem zirņiem. Nākošās tikšanās plānotas 12. aprīlī un 7. maijā plkst. 17:00, tajā pat vietā – pie veikala GEMOSS sēklu stenda. Tiksimies, mainīsimies ar sēklām un stādiem, runāsim gan par sēklām, gan arī par augsni – par to, kā to ielabot ar dažādām metodēm. Viss ir procesā,varbūt atnāks 3 cilvēki, varbūt 5 vai 10. Galvenais, ka esam sākuši!” par Liepājas dārzkopju sēklu lolotāju pulciņu stāsta sēklu lološanas vēstnese Sintija Jurķe-Jankus.
“Mums Aizkrauklē sēklu maiņai šogad jau būs ceturtā sezona. Sēklu lolotāju tikšanās organizēju divreiz gadā — pavasarī, kad ir atklāšana sēklu maiņas punktam, un rudenī, kad sanākam uz tādiem kā ražas svētkiem. Ražas svētkos ar ābolmaizēm un tēju iesaistāmies brīvā sarunu aplī — par savu pieredzi, kā veicās, stāstām par jaunumiem dārzā, izvirzām dažādas tēmas, piemēram, pagājušogad daudz dalījāmies pieredzē par ķiploku audzēšanu. Kādi atnes, kas palicis pāri no ražas, padalās, mainās. Šo modeli šogad nesīšu arī uz Ērgļiem. Jau rīt, 19. martā būs atklāšanas pasākums Ērgļu bibliotēkā, bet sēklu maiņas punkts tiks atvērts un uzturēts Mālkrogā. Veikals “Mālkrogs” jau vairākus gadus uztur pavasaros stādu maiņas punktu, tad nu šogad mēs pievienojamies ar sēklu maiņu un ZeroWaste iniciēto dārzkopības inventāra maiņu, kā arī būs sludinājumu dēlis “Meklē-Piedāvā”. Viss vienā punktā!” par dārzkopības sēklu lolotāju pulciņu darbošanos informē sēklu lološanas vēstnese Indra Gaivere
Visus interesentus aicinām uzzināt par sev tuvāko sēklu maiņas punktu (Lietovelreiz.lv), iesaistīties sēklu maiņas pasākumos un vietējo dārzkopju pulciņā un piedalīties kultūraugu tautas selekcijas procesā.
Lasi vairāk šeit: mantots.permakultura.lv/seklu-maina.