Izsekojot agromežsaimniecības kā lauksaimniecības sistēmas izmantošanas mērenajā joslā vēsturisko attīstību vērojama intereses par agromežsaimniecību atjaunošanās. Šādas intereses iemesli ir gan lētā, subsidētā fosilā kurināmā pieejamības samazināšanās, gan arvien pieaugošās bažas sabiedrībā par augsnes eroziju un zemu zemes izmantošanas lietderību; starptautisku atmodu piedzīvojušas idejas par pesticīdu, herbicīdu un citu ķīmisko vielu nekontrolētas lietošanas briesmām; kā arī ir izveidojusies nepieciešamība līdzsvarot pārtikas ražošanu ar citiem zemes izmantošanas veidiem.
Īpaši mežsaimniecības profesijas pārstāvjiem interese par agromežsaimniecību ir saistīta ar nepieciešamību atdzīvināt lauku ekonomiku, vēlmi palielināt kokmateriālu eksportu un iespējamo zemes izmantošanas konfliktu starp lauksaimniecību un mežsaimniecību risināšanu. Izmantojot agromežsaimniecības pārvaldības sistēmas, ir iespējams palielināt gan ekonomiskos, gan mežkopības ieguvumus
Agromežsaimniecības saimnieciskā nozīme
Lauksaimniecības kultūru ražības paaugstināšana
Koku stādījumi ir tradicionāla Latvijas lauku ainavas sastāvdaļa. To stādījumi laukmalēs un ceļmalās, samazina vēja erozijas radītos, augsnes auglīgā slāņa zudumus, veido labāku mikroklimatu kultūraugu stādījumos, kā piemēram, karstās vasarās mazinot mitruma zudumus. Vējlauzēju stādījumi pasargā kultūraugus no vēja radītiem bojājumiem. Mājlopu izmantošana dažāda veida ganībās, pateicoties atstātajam mēslojumam, paaugstina daudzgadīgo kultūraugu ražību.
Neproduktīvo platību vērtības paaugstināšana
Agromežsaimniecības sistēmas ir piemērotas zāģbaļku un koksnes biomasas ieguvei,
saimniecības ienākumu dažādošanai.
Koku stādījumi rada pievienoto vērtību lauksaimniecībai mazāk piemērotās vietas lauku blokos kā:
-neērtas apstrādei lauku nomales,
-stāvas nogāzes,
-pārmitras ieplakas,
-sausi pauguru gali.
Agromežsaimniecības agroekoloģiskā nozīme
Koku nozīme lauku ainavā
Augsnes erozijas samazināšana - kokaugi darbojas kā vēja aizsargs un pasargā augsni no vēja erozijas.
Augsnes veidošana - koki, pateicoties lapbirei, ir aktīvi augsnes auglīgā slāņa veidotāji. Latvijas teritorijā esošās augsnes, veidojušās bijušo mežu teritorijās.
Bioloģiskās daudzveidības objekts - koki kalpo par mājvietu putniem, derīgiem kukaiņiem, apputeksnētājiem, sēnēm un citiem organismiem
Koki un kukaiņi
Liela daļa lauksaimniecībai derīgo kukaiņu (apputeksnētāji un plēsīgie kukaiņi) dzīvo saistībā ar kokaugiem. Zem kokiem veidojas stabilāks mikroklimats un dabiskais nobiru slānis kalpo kā daudzu kukaiņu mājvieta. Skrejvaboles, apputeksnējošie kukaiņi, spožlapsenes, jātnieciņi un mārītes ir starp nozīmīgākiem lauksaimniecībai derīgajiem kukaiņiem.
Koki un putni
Koki kā sēdkoki lauku platībās ir nozīmīgi putniem, kas barojas no mazajiem peļveidīgajiem grauzējiem, kā mazais ērglis, ausainā pūce.
Mazie dziedātājputni barojas no kukaiņiem, arī no praktiski visiem lauksaimniecības kaitēkļiem. To dzīvotnes ir krūmu joslas laukmalās un grāvmalās.
Krūmu joslas un grupas nodrošina putniem gan patvērumu, gan atpūtu, gan barības bāzi, gan drošu dzīvesvietu mazuļu audzināšanai.
Tajā paša laikā cilvēka uztverē krūmu izskaušana tiek vienādota ar kārtības ieviešanu. Par Latviju skaitļu nav, bet atsevišķās Eiropas daļās krūmu aizsargstādījumi jeb dzīvžogi kopš 1960. gadiem sarukuši par 75%.
Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Projekta mērķi:
- INFORMĒT sabiedrību, kas ir agromežsaimniecība
- informēt zemniekus, ka agromežsaimniecība ir EKONOMISKI IZDEVĪGA un ekoloģiski nozīmīga
- veidot diskusiju ar valsts institūcijām un pētniecības iestādēm par agromežsaimniecības JURIDISKO pamatojumu Latvijā
