Ražīgas cūku pupas un ļoti garas kāršu pupas no Dagdas novada

Lolotāja Leontija Maļkēviča - 78 gadi, visu mūžu nostrādājusi par medmāsu Dagdas slimnīcā

Dagdas novads, Olovecas sādža, Ezermaļi



VĒSTURE

Leontija Ezermaļos ieprecējās 1961.gadā un jau tad te audzēja šīs cūku pupas, kas nekad nav pirktas veikalā: “Vienmēr atstājam sēklas tiesu, nekad nav mainītas. Un tā tas iet uz priekšu. Pirms desmit gadiem man iedeva pupas “Lopatņik”, bija lielas, bet nebija tik daudz pākšu uz stublāja kā manām pupām. Tās tagad izputējušas. Kāpēc sēklu veikalā nepērku? Priekš kam? Man vienmēr mājās ir. Un šīm ir vairāk pākšu un lielas pupas.”





AUDZĒŠANA

Leontija sēj nemērcētas cūku pupas cik agri vien var - laikā, kad sēj burkānus. Tad, kad 1.maijā stāda kartupeļus, pa vidu iemet arī pa pupai un vēl dažas vagu galos. Pupas sēj jaunā vai augošā mēnesī. “Es neskatos sējas kalendāros, jo katrā cits laiks minēts. Sēju kā no bērnības ieradusi.”

Mērcētas nevar sēt, ja sauss laiks, tad pupas iekaltīs un neuzdīgs.

“Agrāk pupām nebija kaitēkļu, tagad ir tādi mazi, melni. Es paleju ar Coca colu un nākamajā dienā vairs nav,” Leontija brīnās, kā tādu limonādi var dzert.

“Kad pupām melnas pākstis tās var novākt. Agrāk, kad cūku pupas audzēja daudz, tās nopļāva ar sirpi, sasēja kūlīšos un sakāra vējainā pažobelē žāvēties. Pēdējā laikā es apstaigāju vagas un pakāpeniski norauju no stublāja gatavās, melnās pākstis, apžāvēju un izlobu.”

Leontija novērojusi, ka cūkpupu lakstus vajag ieart zemē, tie labi irdina zemi un mālainā augsne kļūst čaganāka. “Mums te smaga zeme, ja apar zemi ar visiem lalstiem, tā uzreiz labāka paliek.”


RECEPTES

Vasarā vāra ar visām pākstīm lielajā katlā ar sāli, tad visi loba un ēd uzdzerot rūgušpienu ar dillēm, tagad rūgušpiena vietā ir kefīrs. Ja ir zirņi, tad pieliek arī tos. Lielā pupu ēšana sākas 15.augustā. (Līdzīgi stāstīja arī Žemma par cara pupiņām.)

Ziemā mērcētas pupas izvāra, nokāš un pasniedz pārlietu ar sačurkstinātu žāvētu cauraudzīti un sīpoliem.


Pastēte

Pupas vairāk kā diennakti izmērcē, izvāra sālsūdenī un tad noloba miziņas. Samaļ gaļasmašīnā, tagad blenderī sasmalcina. Pievieno lielā daudzumā rapšu eļļā saceptus sīpolus, sīpoli tā kā vārās eļļā. Samaisa pupas, ceptos sīpolus, garšvielas, noteikti pievieno svaigus, saspiestus ķiplokus, sīki sagrieztu žāvētu gaļu. Var zaļumus, daži liek saceptu desu. Masu labi sakuļ ar karoti vai miseri, vai blenderi un liek bļodiņās. “Vēl sīpolus var cept īstajā, nerafinētajā saulespuķu eļļā, to mums veda no Ukrainas pašu taisītu. Vai svaigā, grauzdētu linsēklu eļļā, tagad tādu eļļu vairs nav. Mums kaimiņš taisīja, vispirms linsēklas apgrauzdēja, smaržoja visa māja. Visiem ļoti garšo brokastīs pie kafijas, pastēte nekad neiestāvas. Glabājas ilgi, bet parasti to ātri apēd,” lepojas Leontija.


Kāršu pupiņas

VĒSTURE


“Mana tante no Jasmuižas pārcēlās uz Ādažiem, bet es nevaru galvot, ka viņa šīs pupas audzēja arī Jasmuižā.” Pupiņas dabūja pirms 25-30 gadiem, jo Leontijai iepatikās, kā Ādažos bija ļoti skaisti apaudzēta terasīte, pupiņas auga līdz pat jumtam. “Sēdējām ziedos, bija tik skaisti” viņa atceras. “Un tad tante rudenī atveda pupiņu sēklu, tas bija tolaik, kad rubļi vēl bija.” Šīs pupiņas Leontija devusi arī citiem, bet reti kuram ieaugās. Leontija ir pārliecināta: “Nedrīkst dot sēklu cilvēkiem ar smagu roku, tad augi pašam iet mazumā. Nevajag neko dot cilvēkiem, kam nevajag. Lai paši palūdz. Bet šogad man kāršu pupas ļoti slikti dīga. Labi, ka pirmajā reizē visas neiesēju, jo tad nebūtu, ko pārsēt.”

Sēklai atlasa lielākās un smukākās pupiņas. Šīs pupiņas ir tādas saldenas. Kad jaunas, tad rozā ar rakstu.


AUDZĒŠANA


Kāršu pupiņas sēj jaunā vai augošā Mēnesī, kad augsne jau iesilusi. Uz divām pupiņām sprauž vienu maiksti. Pupiņas zied sarkaniem ziediem no pašas apakšas. Tāpēc pākstis var sākt vākt no apakšas un vārīt vasaras sautējumos un zupās. “Šogad izdīga tikai piecas pupiņas. Sēju maija sākumā, bet jāskatās, kāds pavasaris. Sēju jaunā vai augošā mēnesī, kā jau visas pupas. Labāk biezāk iesēt un tad izraut. Izaug manā augumā. Es vācu no apakšas pakāpeniski, kā pāksts sausa. Sēklai atlasu labākās un lielākās. Bet man jau maz to pupiņu tagad,” bērni Leontijai sagatavojuši mazu dārziņu pie mājas, lai viņa nepārpūlas, bet tomēr lai ir, kur rokas zemes iebāzt.


RECEPTES


Ziemā kāršu pupiņas gardas, ja tās vismaz diennakti izmērcē, izvāra un tad eļļā apcep. “Tā man garšo vislabāk,” pieticīgi saka Leontija.

“Vēl var gatavot, kad pupiņas izvāra atsevišķi, tad pannā sautē malto gaļu, sīpolus, burkānus, pieber pupas, pieliek skābo krējumu, pasutina un šo ēdienu gardu muti ēd visi. Vēl pupiņas var likt salātos un borščā. Esmu ēdusi pupu kotletes, diezgan garšīgas bija, nezinu, ko lika klāt. Svaigas vasarā liek zupā.”


Vasaras ķiploki – bēdu stāsts

Vasaras ķiploki Leontijai izputējuši, viņa tos bija pirkusi no tantiņas Dagdas tirgū pirms kādiem 10 gadiem. Ķiploki īpaši ar to, ka bija lielām galviņām un balti. Tagad visi audzē tikai ziemas ķiplokus, bet tiem tāda asa smaka un zilgani. Toreiz visi brīnījās: “Jēzus, kādi tev ķiploki! Devu pa labi, pa kreisi, bet nu pati nevaru tādus atrast.”

Vajadzētu atrast baltos vasaras ķiplokus Latgalē!


Pie Leontijas ciemojās Sandra Stabiņģe un Anitra Tooma 2020.gada 2.jūlijā

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

©Mantots kultūraugs

  • Facebook
  • YouTube