Īpaši gardas kaņepes
Ineta Sproģe, 62 gadi, bioloģiski sertificēta saimniecība, lauksaimniecības konsultante
Kokneses novada Sidrabi
VĒSTURE
“Kaņepītes ēdām no bērnības, tie bija 60.gadi un tās mums auga dārzā Limbažu pusē. Kad prasīju mammai, kur dabūjusi sēklas, viņa atbildēja: “No Katvariem!” Tas mums bija tieši blakus. Es nesen lasīju etnogrāfiskos pierakstus no Plāču ciema Limbažu pusē, kur rakstīts, cik tur labas kaņepes augušas, kas esot labas gremošanai. Bet Limbažu pusē nav Plāču ciema, Plācis ir uz Valmieras ceļa tuvāk Cēsīm kā Limbažiem, tā ka es īsti nezinu, tieši kur tās kaņepes augušas. Kaņepes mums vienmēr augušas mazdārziņā. Uz svētkiem vienmēr gatavoja staku ar sviestu: kaņepju sēklas uz plīts pannā apgrauzdēja. Tās bija gatavas, kad sāka uz pannas lēkāt. Tad tās samala un sajauca ar sviestu.”
AUDZĒŠANA
Ja kaņepes audzē mazdārziņā, tad jāsēj biezāk, lai neizaug par lielām eglēm. Ja kaņepes reti sasētas, tad izaug ļoti kuplas kā egles. Bet tad tās jāvāc pa zariņam, jo nevienmērīgi nogatavojas un tā ir vēl grūtāk ievākt labas sēklas. Biezi sētas aug taisnas bez zariem.
Uz lauka kaņepes sēj kartupeļu vagās 70 cm attālumā, lai var izvagot, sākumā ir jārušina, lai augus nenomāc nezāles, bet vēlāk kaņepes pašas visus nomāc. Lielās plātībās sēj uz tīruma kā rudzus.
Ja kaņepāju vairāk, tos saliek statiņos vai kuļ uzreiz uz lauka. Agrāk putni kaņepes tā nenoēda kā tagad, nu daudz grūtāk ievākt sēklas. Mums ar mammu bija kādas 60-70 kaņepes, kad sēklas ieriesušās, tās nogriezām ar dārza šķērēm. Kaņepājus saliku uz nedēļu pavēnī un tad izkratīju uz apakšā palikta auduma. Lai labāk birtu, padauza ar stibiņu.Nedrīkst arī pārkaltēt, tad sabirst lapu smalkumi un negatavās sēkliņas, ko grūti attīrīt.
Var kaņepes pļaut ar trimmeri vai lielāku pļavēju, bet man patīk sasaukt draugus: mēs ar dārza šķērēm nogriežam kaņepes, saliekam statiņos uz nedēļu gatavināties, lai nav jāstaipa. Ja tad, kad pienācis laiks griezt kaņepes, ir lietains laiks, tūlīt kuļ uz lauka. Ir zudumi, jo visas sēklas nevar uzreiz izbirdināt, bet nav tik daudz jānopūlas. Uzlieku kaņepājus uz kastes un ar kociņu situ laukā sēklas: pavisam primitīvi. Bet tad man ir tīras sēklas bez nezāļu sēklu piejaukuma, kā būtu ar kombainu vāktajām. Man patīk tas process. Esmu audzējusi ne vairāk kā hektāru, pēdējos gados 0,1-0,3 ha. Bet brālēns manu kaņepju sēklu iesēja hektāru lielā laukā, jo vēlas arī tēju gatavot. Bet man spēku paliek aizvien mazāk, tāpēc dārzus samazinu.
Stende tagad mēģina sertificēt manas kaņepes, ceru, ka izdosies un tad tās sauksim par ‘Sidrabu’ kaņepēm. Manu kaņepju sēklas glabājas arī gēnu bankā Salaspilī, tagad esmu droša, ka šīs gardās kaņepes nekur nepazudīs.”
RECEPTES
Mēs parasti taisījām staku un jaucām kopā ar sviestu. Apgrauzdētas sēklas samalām gaļas mašīnā vai kafijas dzirnaviņās. Grauzdējām uz ne pārāk karstas malkas plīts pannā, kad sēkliņas sāk lēkāt, tad bija gatavas. Tagad es grauzdēju cepeškrāsnī. Aktieris Andris Bērziņš man stāstīja, ka viņa mamma uzlikusi lielu ādas skoteli, aizgājusi pie vectēva uz smēdi un tas metis skotelē pie kaņepēm sakarsētus akmeņus, tad visu valstījuši un tā grauzdējuši kaņepes. Ja jau zupu var uzvārīt ar karstiem akmeņiem, tad jau varbūt arī kaņepes tā var sagrauzdēt. Bet varbūt tās ir aktiera fantāzijas.
Kaņepju piens
“Te ir kaņepju sēkliņas, kas diennakti mērcētas ūdenī. Mērcējamo ūdeni nolej un uzlej svaigu ūdeni vai bērzu sulas un blenderē trīslitru burkā, kamēr šķidrums no pelēka kļūst balts – paiet kādas divas trīs minūtes. Te aplietas krūze kaņepju sēklu ar piecām krūzēm ūdens. Blenderējumu ielej sieta auduma maisiņā, to ieliek bļodā. Ielej sietā sablenderētās sēkliņas un nu ir jāslauc tā govs. Izspiež, cik vien var. Izspaidas var izmantot kā skrubi pirtī vai likt pie maizes mīklas. Lai garša patīkamāka, pievieno šķipsniņu sāls un bišķiņ medus. Bērniem garšo ar banāniem, bet es tagad sakulšu ar zemenēm.”
Vēl no šī piena saimniece gatavo saldējumu, biezumam pievienojot kokosa eļļu.
Pie Inetas Sproģes ciemojās Sandra Stabiņģe un Anitra Tooma 2020.gada 1.jūlijā.