Darba tikšanās "Kā nosargāt mantotos kultūraugus" 2020. gada 29. oktobrī

Klātienē un Zoom vidē piedalījās Permakultūras biedrības pārstāvji, Līga Lepse un Edgars Rubauskis - Dārzkopības institūtu speciālisti , Anta Sparinska, VAAD, ZM, LLU, Dainis Ruņģis no Latvijas Ģenētisko resursu centra. #NVOfonds2020


Ceturtdien, 29.oktobrī notika darba tikšanās "Kā nosargāt mantotos kultūraugus". Darba kārtība:

  • Latvijas Permakultūras biedrības centieni mantoto kultūraugu saglabāšanā un audzēšanā - mantots.permakultura.lv, referē Sandra Stabinge.

  • Mantoto kultūraugu definēšanas kritēriji un problēmjautājumu ieskicēšana, referē dr.agr. Līga Lepse, diskusija (aicināti pārstāvji no ZM, VAAD, LLU, Dārzkopības institūta, LPB, LBLA)

  • Sēklu likumdošanas problēmjautājumi no sēklu lolotāju viedokļa, referē Daina Mūrniece, situācijas raksturojums no ZM, diskusija (aicināti pārstāvji no ZM, VAAD, LPB)

  • Mantoto kultūraugu saglabāšanas un sēklu audzēšanas tēmu iekļaušana dārzkopības / lauksaimniecības / bioloģiskās lauksaimniecības mācību programmās  — vidējās profesionālās, augstākas un pieaugušo izglītības iestādēs. Viedokļu apmaiņa, risinājumu meklēšana. (Aicināti pārstāvji no LLU, LLKC, VAAD, Bulduru Dārzkopības vidusskola, LPB.)

Pasākumu organizēja Latvijas Permakultūras biedrība projekta “Latvijas Permakultūras biedrības darbības atbalsts ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā” ietvaros.


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. ->>>|||<<<-


Prezentācija par sēklu likumdošanu Latvijā un ES Tikšanās ieraksts

Par sēklu lolotāju kustības jēgu un likumību

Kopsavilkums


Par sēklu lolotāju kustības jēgu un likumību


Sēklu lolotāju kustība visā pasaulē ir uzskatāma par tautas selekcijas veicēju un turpinātāju. Tas sasaucas ar Darvina teoriju un P. Dindoņa atziņām, ka šie selekcijas procesi vai evolūcijas procesi turpinās un būtu labi, ja mēs tos neiegrožotu un "neliktu rāmī", nepiemērotu striktus likuma pantus.

Ekspertu viedoklis: Šajā kontekstā netiek runāts par reģistrētajām šķirnēm, kuras regulē likumdošanas akti, kas ierobežo to izplatīšanu. Tāpat tās īsti neattiecas uz ģenētiskajiem resursiem, kas tiek glabāti gēnu bankās un kuru uzturēšana arī nav tik vienkārša. Arī to regulē starptautiski normatīvie akti, un tas viss ir pamatīgs un drošs. Gēnu bankas varam uzskatīt par “evolūcijas drošības spilvenu”. Bet tas, ko dara mantoto kultūraugu saglabātāji – tā ir pati evolūcija! Tā ir tā lielā atšķirība! Un evolūciju ielikt rāmī nav iespējams. Tautas selekcijas kontekstā šo rāmju nav, un katrs izlasa to, kas ir labs pēc viņa kritērijiem. Vienam patīk miltaini tomāti, bet citam – sulīgi. Un katrs izvēlas no tīkamākā ievākt sēklas. Tā ilgstošā laika periodā no viena sākotnējā izejmateriāla dažādi sēklu audzētāji iegūst katrs savu atšķirīgu līniju. Turklāt vēl šo procesu ietekmē augsnes un mikroklimata atšķirības, ko grūti "ielikt rāmjos".

Runājot par terminoloģiju, šo augu materiālu par šķirni saukt nevar. Uz šķirni attiecas cita likumdošana, kas regulē to uzturēšanu un izplatību. Šos tautas uzturētos genotipus varētu saukt par mantotiem kultūraugiem. Ļoti nozīmīgi ir izprast galveno konceptu - vai vispār vajag reģistrēt šo materiālu, jo visus nemaz nav iespējams reģistrēt un arī nevajag! Sēklu lolotāju kustībā katrs sēj un stāda savu mantoto kultūraugu, un savstarpēji mainās ar šo materiālu. Vajadzība kādu no genotipiem reģistrēt būtu attiecināma uz dažiem, īpašiem izciliem gadījumiem, kas mūsu uztverē ir saglabājami Gēnu bankā un reģistrējami saglabājamo šķirņu reģistrā, piemēram, Kusīšu gurķi vai Maijas Galiņas zirņi. Šos zirņus varam nosaukt arī par `Iedzēnu zirņiem`, ja tie ir ļoti īpaši. Līdzīgi varētu būt arī ar šķirnēm ar reģistrētu vārdu, kas agrāk audzētas, tika uzturētas, bet tagad vairs netiek oficiāli uzturētas. Piemēram, bietes Bordo vai Baltkrievijas kāposti. Šajos gadījumos varētu izskatīt tādu vārda došanas variantu, ka pie sākotnējā oriģinālā nosaukuma var pielikt klāt konkrētās audzēšanas vietas vai personas papildu nosaukumu, kas raksturo un nepārprotami norāda uz to atšķirību no sākotnējā materiāla. Tas ir nozīmīgi, lai nezaudētu saikni ar sākotnējās šķirnes nosaukumu!


Nosaukuma problēma ir aktuāla, lai cilvēki var piereģistrēt savus mantotos kultūraugus Mantoto kultūraugu datu bāzē. Augi ir jānosauc, lai tos atšķirtu vienu no otra. Domājams, ka šīs datu bāzes šķirnēm var pievienot personvārdus, veidojot, piemēram, Aglonas Annas upenes. Turklāt, ja cilvēks ir piekritis un ļauj izpaust savu vārdu, ka ir uzturētājs, tad to drīkst un ir vajadzīga tikai viņa piekrišana. Šis augu materiāls ir dzīvs un ar savu stāstu un savas īpašības nesošs. Tas ir vairāk nekā kultūrvēsturiskais mantojums, līdzīgi kā Dziesmu svētki un tautas dziesmu vākšana pirms simts gadiem. Arī tolaik bija aicinājums vākt un sūtīt tautas dziesmas, tagad aicinām cilvēkus audzēt un saglabāt mantotos kultūraugus.


ZM viedoklis: tā jau arī ir tautas selekcijas bagātība un tāpēc vajadzētu to nodalīt no striktajām šķirņu uzturēšanas prasībām. Problēma rodas, kad stādāmo materiālu vēlas pirkt un pārdod. Kamēr šis materiāls tiek audzēts mājās un nevienam netiek pārdots, uz to neattiecas nekādi regulējumi. Turklāt, personai, kura ņem vai mainās ar mantojuma kultūraugu sēklām, jābūt gatavai, ka šie augi, iespējams, izskatīsies pilnīgi citādāk nekā reģistrētās šķirnes, jo tā sēklu ieguve jau a priori ir citādāka nekā reģistrētām un aizsargātām šķirnēm. Ja cilvēki grib strikti regulētu un garantētu augu materiālu, tad jāiegādājas sēklas veikalos.

Gēnu bankas pārstāvja viedoklis: Mantoto kultūraugu datu bāzē vajag saglabāt informāciju, no kurienes paraugs nācis, citādi tas zaudē jēgu. Un nevajag aprakstīt formāli, kā atšķiras. Vēl jāņem vērā kultūrvēsturiskais aspekts, kur ar īsu rindkopu atspoguļo auga stāstu, lai vēsturei saglabājas. Tas ir pats pamats.


Diskusiju rezultātā nonācām pie jēgpilna kopsaucēja: šī ir brīvprātīga kustība, ko neregulē likumdošana, un mēs vēlamies, lai datu bāzē ir atspoguļota pieejamā informācija par šo augu materiālu, lai ir pieejama izsekojamība gan uzturētāja, gan genotipa izcelsmes ziņā.

Par sēklu likumdošanas problēmjautājumiem

Ko drīkst un kurā brīdi sākas situācija, kad kaut ko nedrīkst?


Par Latvijā spēkā esošiem tiesību aktiem

Daina Mūrniece, LPB: Pastāv ES tiesību akti, un no tiem izriet Latvijas Sēklu un šķirņu aprites likums, kā arī 20 Ministru kabineta noteikumi, kas konkrēti varētu attiekties uz sēklu lolotājiem un mantotajiem kultūraugiem tad, ja mēs vēlētos sēklas tirgot, ne tikai izplatīt caur maiņu. Viens no risinājumiem: kļūt konkrēti par dārzeņu kolekcionāru, jo citu kultūraugu grupu sēklu tirdzniecība ar kolekcionāra statusu nav iespējama. Par dārzeņu šķirņu kolekcionāru var kļūt samērā vienkārši, un tas ir aprakstīts Sēklu un šķirņu aprites likumā un dārzeņu sēklu tirdzniecības noteikumos. Ir sagatavoti labi materiāli no ZM un VAAD. Vēl viens veids, kā rast iespēju komerciāli izplatīt mantoto kultūraugu sēklas, ir reģistrēt mantoto kultūraugu par saglabājamo šķirni, kas ZM prezentācijā ir analizēts. Taču šis process ir sarežģītāks. Ja potenciālās šķirnes ir nozīmīgas no ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa un šķirnes ir aprakstītas pēc deskriptoriem, tām nav jāveic atšķirīguma un stabilitātes pārbaude, bet ir jāveic viendabīguma pārbaude. Aprakstu sagatavošana aizņem visvairāk laika, kā arī zināšanu, prasmju un naudas. Un līdzīgi ir ar noteiktos apstākļos audzējamām dārzeņu šķirnēm.


Ineta Jēkabsone, ZM: Jā, šī likumdošana pastāv arī šobrīd. Šajā gadā ieviestas izmaiņas noteikumos par dārzeņu kolekcionāriem, kas norāda, ka jāievēro augu veselības prasības saskaņā ar Augu veselības regulas karantīnas organismiem un regulētajiem nekarantīnas organismiem. Pārējais viss ir palicis nemainīgs. Un vēl par saglabājamo šķirņu un noteiktos apstākļos audzējamo šķirņu noteikumiem – tos regulē Eiropas direktīva un visās valstīs noteikumiem jābūt līdzīgiem.


Par sēklu likumdošanu Eiropas Savienībā

LPB: Šobrīd sagatavošanā esošā Bioloģiskās lauksaimniecības regula vieš cerības par to, ka tiks paplašināta kultūraugu ģenētiskā daudzveidība tirgū. Pagaidām ieviešana atlikta, lai varētu pilnvērtīgi pabeigt saturu. Bioloģiskajā lauksaimniecībā līdz ar jauno regulu pie jau esošiem nosacījumiem – ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes un noteiktos apstākļos audzētas dārzeņu šķirnes – ar 2022. gadu nāks klāt heterogēnais materiāls un bioloģiskās šķirnes, kam būs atvieglotas reģistrācijas prasības un sēklu tirdzniecības prasības. Tiks ieviesti arī citi daudzveidībai labvēlīgi jaunievedumi, kas varētu būt noderīgi arī sēklu lolotājiem, piemēram, grupu sertifikācija, kur vairāki mazie operatori var iegūt bioloģisko sertifikātu kā grupa, kā arī iespēja pārdot bioloģiskas izcelsmes produktus (tostarp sēklas) bez sertificēšanās un bez iepakojuma.

Arī jaunievedums: Ja nav aizsargāta šķirne, “lauksaimniekiem ir iespēja izmantot augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts viņu pašu saimniecībās, lai veicinātu ģenētiskos resursus, kas pielāgoti īpašajiem bioloģiskās ražošanas nosacījumiem”. (Vai risinājums mantotiem kultūraugiem, piemēram, “zudušiem” graudaugiem?). Kas varētu būt domāts ar frāzi "lai veicinātu ģenētiskos resursus"?


ZM: Vai tās nav domātas bioloģiskās šķirnes? Eiropas Komisija strādā pie pagaidu eksperimenta nosacījumiem, kas atvieglotu bioloģisko šķirņu reģistrāciju. Tiks pārskatīti šķirņu pārbaudes protokoli. Šobrīd ir atlasītas 10 sugas, kur katrai sugai tiks veidota darba grupa protokolu pārskatīšanai. Šādas šķirnes nevarēs būt aizsargātas šķirnes, būs vienkāršākas šķirņu reģistrēšanas prasības.


Tiesību aktu salīdzinājums Baltijas valstīs un Dānijā

LPB: Tiek prezentēti sēklu izplatīšanas lēmumu pieņemšanas secības koks atbilstoši tiesību aktiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Dānijā. Pētot Latvijas likumus, rodas jautājums, vai sēklu maiņas ir atļautas?


ZM: Kad katrs atnāk ar savām sēklām, vienīgais risks ir fitosanitāro prasību neievērošana. Netiek saskatītas citas problēmas. Galvenais, lai netiek veikta tirdzniecība.


VAAD: Ja procesā nenotiek materiālā labuma gūšana, tad darbība ir atļauta. Tomēr jāņem vērā fitosanitārie riski. Tos regulē augu karantīnas prasības un nekarantīnas organismu izplatīšana. Un tur ir runa nevis par tirdzniecību, bet par izplatīšanu, ja augs ir regulētā nekarantīnas organisma saimniekaugs. Tur ir jautājums par izplatīšanu, neskarot komerciālās intereses. Jāprasa karantīnas speciālistiem, viņi varētu sniegt atbildi par izplatīšanu nelielos apjomos, ņemot vērā fitosanitāros ierobežojumus. Nekarantīnas organismiem ir vienkāršākas prasības brīvi maināmām sēklām nekomerciālai lietošanai.


Sēklu lolotāju vajadzība likumdošanas ziņā

Tiek aicināts veidot bioloģiskai daudzveidībai draudzīgus tiesību aktus, atļaujot sēklu brīvāku apriti, atvieglojumus ietverot ne tikai dārzeņiem, bet arī citām kultūraugu sugām, mazinot birokrātisko slogu un veicinot sadarbību ar pētnieciskām/zinātniskām institūcijām, kas varētu veikt aprakstīšanas un pavairošanas darbu, ja sēklu lolotājiem ir pieejami vērtīgi Latvijas izcelsmes ģenētiski resursi un tos varētu saglabāt kā sēklas un lauku kolekcijas.


ZM: Identificējot konkrētas problēmas, varam skatīt iespējamos risinājumus.

Eiropas Komisija stratēģijas “no lauka līdz galdam” ietvaros ir noteikusi atvieglot (vienkāršot) šķirņu reģistrācijas procesu. Otrs virziens, kur sēklas ātrāk un vienkāršāk varēs sasniegt tirgu, ir bioloģiska heterogēnā materiāla sēklas (labības, lopbarības augi, eļļas augi, bietes, kartupeļi, dārzeņi), kuras, sākot ar 2022. gadu, varēs ražot un tirgot (ievērojot regulu prasības).

Zinātniskās institūcijas jau šobrīd ir iesaistītas ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu aprakstu sagatavošanā.


LLU: LLU varētu sadarboties ar sēklu lolotāju kustību paraugu aprakstu veidošanā, bakalaura darbu izstrādes procesā.


Gēnu banka: Sadarbība notiek ar lauksaimniecības institūtiem. Resursu ekspedīcijām nekad nepietiks, vajag darbus koordinēt, lai nedublētos (jo ekspedīcijas veic gan Dobele un Priekuļi, gan LPB). Mēs jau labi viens otru pazīstam un zinām, kas notiek. Par aprakstīšanu - tas notiek ģenētisko resursu kolekcijā un turpinās.


Secinājums par likumdošanas problēmjautājumiem un sēklu lietojuma piemēriem:

Sēklu aprite kļūst sarežģītāka, tiklīdz tiek iesaistīta sēklu izplatīšana. Īpaši, ja runa ir par kultūraugu kategorijām, kas nav dārzeņi. Taču vienmēr jāievēro fitosanitārie noteikumi. Sēklas materiālu regulē citi tiesību akti, ja sēklas tiek pārdotas kā izejmateriāls (piemēram, graudi miltiem). Ja mantotā kultūrauga sēklas materiāls netiek tirgots, bet mazos apmēros tiek nodots citam gala patērētājam un tiek ievērotas fitosanitārās prasības, šāda sēklu maiņa ir likumīga.


Mantoto kultūraugu saglabāšanas un sēklu audzēšanas zināšanu iekļaušana izglītības programmās


Irina Sivicka: Atbalsta iniciatīvu, LLU varētu iesaistīties, piedāvājot studentiem tēmu bakalaura darbiem. Studentu darbs varētu arī labi atvieglot augu aprakstīšanas darbu.


Līga Lepse: Institūta darbinieki neatteiktu palīdzēt ar metodikas izstrādi. Lielāka problēma ir rutīnas darbs. Padomu sniegšanā esam atvērti.


Dainis Ruņģis: Gēnu bankai ir sagatavoti augu deskriptori, ko varētu izmantot par pamatu mantoto kultūraugu aprakstīšanai.


Ilze Mežniece: Growing Seed Savers projekta ietvaros LPB ir izveidojusi 12-16 h ilgu intensīvu apmācību programmu par sēklu ievākšanu, kas ir materiāls, ko var izmantot izglītības iestādēs. Protams, augstākās izglītības iestādēm tas ir pārāk vienkāršots, bet svarīgi saprast, kā mantoto kultūraugu ieviest nevis ar personisku iniciatīvu, bet ielikt kā tēmu programmas ietvaros. Un vēl LLKC lauku izglītības ietvaros - kā to iemācīt un iedrošināt, lai zemnieki būtu informēti, ka tas vispār pastāv.


Anta Sparinska: Mainot domāšanu par lauksaimniecību, ir jābūt pareizā vietā un pareizā laikā, lai paceltu bioloģiskās daudzveidības saglabāšana aspektu.

118 views

Recent Posts

See All

Lapas izstrādi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

©Mantots kultūraugs

  • Facebook
  • YouTube