top of page

2023. gada augu sēklu lolotāju mācības un sēklu maiņa Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī

Kā katru gadu, tā arī 2023. gada janvārī rīkojām augu sēklu lolotāju mācības, kur divu dienu tiešsaistes lekcijas mijās ar intensīvu patstāvīgo darbu, lai noskatītos visus pieejamos lekciju ierakstus un pildītu mājasdarbus. Šogad pieteicās 50 dalībnieki, un no tiem 21 persona ieguva apliecinājumu par mācību apmeklēšanu, jo piedalījās abās mācību dienās un izpildīja vajadzīgos mājasdarbus.


Mācības noslēdzām 2023. gada 4. februārī ar sēklu maiņu Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Sēklu maiņu vienmēr uztveram kā satikšanās svētkus, iedvesmas svētkus – tās ir dārzkopju dzīres.

 

Šī gada sēklu maiņas norise

Pulcēšanās, reģistrēšanās, tēja, sarunas.


Sākām svētkus ar dziesmu "Caur sidraba birzi gāju" — lai noskaņotos, un pēc tam svinīgi izsniedzām augu sēklu lolotāju apliecinājumus 21 mācību dalībniekam!


Ievadā Sandra Stabinge vēlreiz atgādināja par sēklu lolotāju kustības mērķiem un pamatvērtībām, noskatījāmies mājaslapā ievietotos video par mantoto kultūraugu vērtību un sēklu maiņas principiem.

Raivis Bahšteins stāstīja par bioloģisko daudzveidību dārzā, aktualizējot faktus par globālajiem procesiem, kādu ietekmi cilvēki kā suga atstāj uz Zemeslodi. Raivis minēja būtisku faktu – divu gadu laikā, kopš pirmo reizi veidoja prezentāciju sēklu lolotājiem, iedzīvotāju skaits pasaulē ir pieaudzis no 7,6 līdz 8 miljardiem. Uzzinājām arī ļoti interesantus faktus par skrejvabolēm, mārītēm, "laumiņām" jeb zeltactiņām, ziedu mušām, putniem - brūno čaksti un zīlīti, ežiem, vardēm un vēl citiem palīgiem dārza veselības uzturēšanai.

Kristīne Āboliņa informēja par projektu "Mantotās sēklas - sēklu pārmantošanas tradīcijas pieteikuma sagatavošana iekļaušanai Nacionālā nemateriālā mantojuma sarakstā", uzsverot to, cik svarīgi ir saglabāt un izplatīt zināšanas par sēklu iegūšanu no kultūraugiem, lai garantētu katra indivīda pārtikas drošību nākotnē.

Turpinājumā, Sandrai Stabingei rādot piemēru, kā stāstīt par katra atnestā auga sēklām, sākām sēklu maiņu, kas bija īsts dārzkopju sajūsmas sprādziens. Ar mantotiem dārgumiem ieradās Ineta Sproģe, atvedot kaņepju sēklas, kas dzimtā audzētas jau vairāk nekā 60 gadus; Jana Strogonova atveda dažādu šķirņu tomātu sēklas, kas ģimenē audzētas kopš 1967. gada; ar mantotām zaļajām sviesta pupiņām, kas ģimenē audzētas vismaz 50 gadus, dalījās Gunta Strautmane; un Agnese Ulmane atnesa tomātu sēklas, kuru vēsture izsekojama no 1985. gada.

Vēl citi sēklu lolotāji bija ieradušies gan ar lolotu, gan mantotu augu sēklām, piemēram, Daina Binde dalījās ar neskaitāmiem vērtīgiem savvaļas un dārza augiem, kas patīk arī kukaiņiem apputeksnētājiem; Magone Boleiko šoreiz uz sēklu maiņu bija atnesusi zilo linu sēklu, dilles, kas augušas kūdrainā augsnē, un arī kefīra sēni; Inārs Erbs maiņai piedāvāja kāršu pupu, pupiņu (Cīruļoliņu) un pelēko zirņu sēklas, kam tūlīt jau būs mantotā auga statuss; ar ziedu un citu neparastu augu sēklām dalījās Kristīne Āboliņa; Gemoss veikalu sēklu maiņas stendu veidotājs Rihards Treijs ar krāšņu stāstu par savu darbību un pieredzi sēklu lolotāju kustībā dalīja pie veikala izveidotajās dobēs izaudzēto zirņu sēklas.

Rūta Abaja bija ieradusies ar savu skaisto sēklu maiņas koferi, kurā gan mantotās, gan lolotās sēklas ir rūpīgi sakārtotas pa kategorijām un ir kārtīgi aprakstīta katra auga izcelsme. No Rūtas var ļoti daudz mācīties. Turklāt Rūtai no saviem sēklu maiņas punktiem bija izdevies atvest nu jau grūti atrodamās ābolu dzeltenā kāļa sēklas.


Mācībās un sēklu maiņā piedalījās arī muzeju un bibliotēku darbinieki, kas ar iegūtajām zināšanām un sēklām dalīsies savos sēklu maiņas pasākumos vai veidos dārza ekspozīciju savā muzejā.

Neiztikām arī bez iesācēju kurioziem, tāpēc arī to šeit publiski uzrakstām, lai lasītāji mūsu kļūdas neatkārtotu. Piemēram, pirmskovida gados uz katru sēklu maiņu kāds bija no sirds atnesis ķirbju sēklas, nezinot, ka ķirbjveidīgie var saziedēties savā starpā, ka ķirbis var sakrustoties ar kabaci, patisonu un līdzīgiem savas dzimtas augiem. Bet šoreiz turpinājās stāsts par negadījumu ar biešu krustošanos — iepriekšējos gados Rūta bija saņēmusi no Sandras bordo biešu sēklas, kas izrādās bija sakrustojušās ar citas šķirnes bietēm. Taču pagājušā sezonā Rūta, visticamāk, radīja jaunu krustojumu, jo šīs sakrustotās bietes audzēja blakus mangoldam jeb lapu bietei un vēl citai biešu šķirnei. Hmm, kas izaugs šajā sezonā? To patiešām būtu interesanti noskaidrot. Var jau augstprātīgi teikt, ka nekā jau tur nebūs – lapu biete sakrustojusies ar sakņu bieti, bet varbūt izdosies tiešām kas vērtīgs. Ja mēs vairāki savā dārzā pāris šādas sēklas izaudzējam un nākamajā rudenī saliekam kopā zināšanas un rezultātu, varēsim paši izdarīt secinājumus, vai turpinās kultūraugu evolūcijas process tajā virzienā, kas mums dārzkopjiem patīk, un vai ir vērts šādas sēklas nākamgad atkal sēt vai nē. Secinājums – mīļie, mācāmies, mācāmies, mācāmies! KATRU AUGU VAJAG IZZINĀT, ĪPAŠI JA IEVĀCAM SĒKLAS! Atradumi:

  • Dilles, no kurām Latvijas klimatā VAR ievākt sēklas; pat 2 veidu – no Magones sēklas, kas augušas kūdrainā augsnē, bet no Rūtas sēklas, kas augušas Kolkas smilšainajā augsnē.

  • Pūres Ābolu dzeltenie kāļi.

Vērojumi:

  • Esam auguši – ļoti liela sēklu daudzveidība un dažādība; tik liela vēl nav bijusi.

  • Sēklu lolotāji ļoti akurāti un kārtīgi sarakstījuši par saviem augiem gan izcelsmi, gan audzēšanu – ieguldītais darbs apmācīšanā ir bijis tā vērts. Tas padara arī maiņas procesu ātrāku un vienkāršāku.

  • Interesanti, ka dalībnieki bija tik ļoti aizrāvušies ar mainīšanos un augu stāstu uzklausīšanu, ka pat neiedomājās filmēt un fotografēt.


Secinājumi turpmākiem gadiem:

  • Ir labi, ka mācības norisinās pašā gada sākumā.

  • Tās noslēdzas ar sēklu maiņu, uz kuru ir aicināti visi iepriekšējo gadu mācību dalībnieki, sēklu vēstneši.

  • Sēklu vēstneši sēklu maiņā uzpilda savus krājumus ar jaunām sēklām, kā arī uzkrāj pieredzi un dodas uz saviem maiņas punktiem, kur rīko vietējos sēklu maiņas sezonas atklāšanas svētkus.

Nu jau pavisam drīz ir sējas un audzēšanas laiks. Maijā jārīko kāda stādu maiņa, rudenī – ražas svētki. Oktobrī, novembrī vēl jāturpina žāvēt un šķirot sēklas, un tad jau gads riņķī un gatavojamies 2024. gada janvāra mācībām un sēklu maiņai.

278 views0 comments

Kommentare


bottom of page