Vides biedrības aicina Zemkopības ministriju publiskot informāciju par lauksaimniecības pesticīdiem, veidot videi draudzīgu lauksaimniecības politiku  un izvairīties no emocionāliem un sabiedrību maldinošiem salīdzinājumiem par pesticīdiem, kas noveduši pie asām un nekonstruktīvām diskusijām sabiedrībā.

Biedrības Latvijas Permakultūras biedrība, Ekodizaina kompetences centrs un Zaļā brīvība 2021.gada 3.jūnijā atklātā vēstulē aicināja LR Zemkopības ministriju veidot zinātnē balstītu konstruktīvu komunikāciju ar sabiedrību par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) jeb pesticīdu lietošanu un to ietekmi uz vidi un cilvēkiem, kā arī nodrošināt reālu bišu un citu apputeksnētāju aizsardzību.

Biedrības uzskata, ka pēdējā laikā no Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta publiski izskanējušie emocionālie epiteti par pesticīdiem kā ‘zālītēm’, ‘vitamīniņiem’ un ‘vakcīnām augiem’ ir kaitīgi patiesas izpratnes sabiedrībā radīšanai par šo jautājumu.

Latvijas vides un lauksaimnieku organizācijas atklātā vēstulē aicina LR Vides un reģionālās attīstības ministru un Zemkopības ministru ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē 28. – 29. jūnijā atbalstīt trīs bitēm ļoti kaitīgu pesticīdu aizliegumu Eiropas Savienībā.  Kā arī iestāties par bitēm un atbalstīt maksimālo pieļaujamo bišu saimju apdraudējuma slieksni ne lielāku kā 5%.

Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs”, “Latvijas Biškopības biedrība”, “Pasaules dabas fonds”, “Latvijas Permakultūras biedrība”, “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” aicina veidot bitēm draudzīgu Latvijas pozīciju un neapstiprināt ļoti kaitīgo pesticīdu - sulfoksafloru, benfluralīnu un cipermetrīnu - turpmāku lietošanu Eiropas Savienībā, kā arī noteikt maksimālo bišu apdraudētības slieksni ne lielāku kā 5%.

«Sāpes atnāk pēkšņi un skaudri, paralizējot vārda tiešā nozīmē. Tā tas ir katru dienu, jau desmit gadus,» par sievas Ingrīdas slimību stāsta Māris Narvils. Viņš kopā ar sievu Ingrīdu nolēmusi kampaņas #DzīvāZeme ietvaros dalīties ar personisko un skaudro stāstu par to, kā  mainījusies viņu dzīve pēc gariem gadiem, kurus Ingrīda pavadīja darbā «svaigā lauku gaisā». Ir pamatotas aizdomas, ka slimību veicinājusi lauksaimniecībā izmantotās indes jeb pesticīdi.

Plašā negatīvā ietekme, ko rada sintētisko pesticīdu izmantošana, nav mīts, un daudzi pētījumi visā pasaulē pierāda, ka ir naivi iedomāties, ka toksiskās agroķimikālijas paliek tikai tur, kur izsmidzinātas. Pesticīdu daļiņas noplūst ne tikai gaisā, augsnē un ūdeņos, tās kaitē ne tikai bitēm, bet nonāk arī cilvēkos. Tostarp ēdot industriālās lauksaimniecības produkciju, bet vistiešāk – atrodoties lauku vidē.

Kampaņu #DzīvāZeme īsteno Latvijas Permakultūras biedrība, lai palīdzētu sabiedrībai skatīties tālāk par industriālo rapšu lauku vai kviešu druvu estētisko pievilcību, jo konvencionālās graudkopības bizness ir nesaraujami saistīts ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu.

Vēlamies vērst jūsu uzmanību, ka vielas iedarbības raksturojums R57 “Toksisks bitēm” nav spēkā saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006” - vielām no 2010. gada 1. decembra un maisījumiem no 2015. gada 1. jūnija. Tas nozīmē, ka MK noteikumi Nr. 950 atsaucas uz spēkā neesošu sistēmu.

Sabiedrība Eiropā iebilst pret piesārņojošu lauksaimniecību, vairākas pret ķīmisko pesticīdu izmantošanu vērstas iniciatīvas – arī Latvijā.

Šajās dienās sasniegts nepieciešamais parakstu daudzums, lai uz izskatīšanu Saeimā ceļu sāktu Latvijas iedzīvotāju aicinājums aizliegt lietot pesticīdus lauku māju tuvumā. Latvijā sabiedrība tik daudzskaitlīgi pret lauksaimniecības kaitējumu videi un cilvēkiem iestājusies pirmoreiz. Tomēr tā nav vienīgā pilsoņu aktivitāte Latvijā šajā jomā, un līdztekus pilsoņu kustības par nepiesārņojošu lauksaimniecību izveidojušās daudzviet Eiropā un pasaulē, iebilstot ne tikai pret pesticīdiem, bet intensīvās lauksaimniecības modeli kopumā.

Mūsu veselība un tādējādi arī nākotne ir atkarīga no tīra ūdens un gaisa, un dzīvas augsnes, kas brīva no pesticīdiem. No šiem faktoriem ir atkarīga arī nākotnes pārtikas ražošanas sistēma un lauksaimniecība kopumā. Bites un citi apputeksnētāji, kas visā pasaulē cieš no pesticīdu izmantošanas, ir šī ekoloģiskā veseluma neatņemama sastāvdaļa un simbols pārmaiņām, kuru priekšā ir Latvijas un Eiropas lauksaimniecība. Tādēļ Pasaules Bišu dienā politikas veidotājiem, lauksaimniekiem un iedzīvotājiem ar kampaņas #DzīvāZeme palīdzību atgādinām, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru bioloģiskās daudzveidības un pārtikas ražošanas attiecībās.