Agomežsaimniecība, vienkāršiem vārdiem runājot, ir "lauksaimniecība ar kokiem".
Latvijas lauku tipiskā ainava ir ar bērzu un apšu birztalām, ar ābeļu, pīlādžu un ozolu alejām gar ceļa malām, ar zaļos kroņos ieaugušām zemnieku sētām, krūmāju iezīmētām upītēm, staltiem dižkokiem tīrumu vidū.
Latvijas ainavā koki dominējuši vienmēr. Ja arī pēdējais gadsimts ar kolhoziem un lielsaimniecībām vietām spējis padarīt Latvijas āres par dzelteni viļņojošu tukšaini, kurā skats līdz pat apvārsnim klīst bez aizķeršanās, Latvijā frāze "lauksaimniecība ar kokiem" ir tuva un saprotama.
Agromežsaimniecība ir kopējs apzīmējums zemes lietojuma sistēmām, kurās daudzgadīgi kokaugi (koki, krūmi u.c.) tiek audzēti kopā ar kultūraugiem pārtikas, lopbarības vai tehnisko kultūru iegūšanai, vai kurās kopā ar kokiem tiek veidotas ganības lopiem.
Agromežsaimniecība sniedz vairākas priekšrocības, ieskaitot daudzveidīgu produkciju, lielāku noturību pret klimata pārmaiņām un laikapstākļu ekstrēmiem, oglekļa piesaisti, uzlabotu augsnes auglību, barības vielu apriti un citas. Agromežsaimniecība ir atzīta un atbalstīta arī Eiropas Savienības likumdošanā.
Agromežsaimniecība Latvijas ainavā
Uzzini, kā pazīstamie ainavas elementi iekļaujas agromežsaimniecības sistēmā!
01.
Aizsargjosla
Kokaugu stādījumu joslas gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm aiztur barības vielu un pesticīdu tiešu nonākšanu ūdens ekosistēmās. Samazina ūdenstilpņu eitrofikāciju. Kalpo apdzīvotu vietu un lauku viensētu aizsardzībai pret pesticīdu sānplūsmām.
02.
Aleja
Tradicionāla Latvijas lauku ainavas satāvdaļa - koku stādījumi gar ceļiem, grāvjiem un pa īpašumu vai lauku robežām. Koku rindas aiztur vēju, samazinot augsnes vēja eroziju un mitruma zudumus augu veģetācijas periodā.
03.
Alejveida stādījumi
Aleju lauksaimniecība ir agromežsaimniecības veids, kurā kultūraugus audzē rindās starp daudzgadīgo koku vai krūmu joslām. Šī lauksaimniecības metode uzlabo augsnes veselību un nodrošina papildu priekšrocības kultūrām, piemēram, izlīdzinātāku mitruma režīmu, slāpekļa piesaisti, kaitēkļu izplatības bioloģisku ierobežošanu.
04.
Birztala/koku grupas
Birztalas un kokaudzes ir tradicionāls Latvijas lauku ainavas fragmentācijas elements. Mūsdienās tās ir produktīvs veids kā izmantot pārmitrās ieplakas, pauguru virsotnes, stāvas nogāzes. Ieteicamas ūdens erozijai pakļauto teritoriju aizsardzībai.
Koku stādījumi mazāk produktīvās lauku platībās dod iespēju saimnieciskāk izmantot lauksaimniecības zemi.
05.
Ganības dārzā
Ganīšana augļu un riekstu dārzos – mērķtiecīga kazu, aitu, mājputnu, liellopu ganīšana, ar mērķi samazināt dārza kopšanas izmaksas, kā arī paplašināt mājdzīvnieku barības bāzi.
06.
Meža dārzs
Meža dārzi ir uz augu izvēles balstīta ilgtspējīga pārtikas ražošana ar zemām apkopšanas izmaksām meža un lauksaimniecības zemju ekosistēmā, iekļaujot tajā augļu kokus un ogulājus, riekstu kokus, garšaugus un ārstniecības augus, pārtikā izmantojamos vīteņaugus un daudzgadīgos dārzeņus, kā arī ēdamos dekoratīvos augus, no kuriem iegūtā raža ir tiešā veidā izmantojama cilvēkiem.
07.
Parkveida ganības
Ganības ar atsevišķi augošiem kokiem, parasti ozoliem vai citām lapu koku sugām. Tās nodrošina mājlopiem ļoti plašu lakstaugu barības spektru un vienmērīgāku tās sadalījumu sezonas laikā.
Veicina bioloģisko daudzveidību, jo ir dzīvotne daudzām lakstaugu, putnu un kukaiņu sugām.
08.
Vējlauzēja josla
Tradicionāli līnijās, pamīšus vai paralēli, vairāku stāvu, kokaugu un krūmu stādījumi, ko stāda gar augļdārziem un dārzeņu laukiem. Vējlauzēji samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā, kā arī samazina vēja postījumus dārzos un būtiski palielina bioloģisko daudzveidību, nodrošinot mājvietu derīgajiem kukaiņiem, apputeksnētājiem un putniem.
Agromežsaimniecība Latvijas un ES likumdošanā
Agromežsaimniecība LR normatīvajos aktos nav definēta un nav iestrādāta kā zemes lietojuma veids. Rezultātā šis lietojuma veids netiek dotēts no valsts budžeta, kā tas ir ar citiem zemes lietojuma veidiem.
Agromežsaimniecība lielākoties tiek īstenota uz lauksaimniecības zemes, rezultātā īpašniekam nereti tiek paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, jo, saskaņā ar normatīviem aktiem, zeme tiek izmantota neatbilstoši tam, kas rakstīts regulējumos, tātad neatbilstoši mērķim.
Šobrīd esošais atbalsts:
*
MK noteikumi Nr.126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem":
62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:
62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā;
Savukārt EIROPAS KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 640/2014, 9. pants nosaka:
Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto maksimālo biezību dalībvalstis nosaka un paziņo, ņemot vērā tradicionālo lauksaimniecības kultūru audzēšanas praksi, dabas apstākļus un vides apsvērumus. Tā nepārsniedz 100 koku uz hektāru.
Ņemot vērā, ka parkveida ganības ir tradicionāla lauksaimniecības prakse, būtu pamats noteikt atļauto koku daudzumu - 100 koku uz ha!
**
MK noteikumu nr.126 68.p. nosaka:
68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.
Šis punkts praktiski nepasaka neko, jo nav definēts kas tiek iekļauts divos metros - koka vainaga platums, stumbra diametrs, neapstrādātas joslas platums vai kāds cits parametrs.
Savukārt EIROPAS KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 640/2014, 9. pants nosaka
1. Ja noteiktas ainavas iezīmes, jo īpaši dzīvžogi, grāvji un mūri, tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības kultūru audzēšanas vai lauksaimniecības platību izmantošanas prakses noteiktos reģionos, dalībvalstis var nolemt, ka atbilstošā platība, ja tās kopējais platums nepārsniedz dalībvalsts noteiktu platumu, ir uzskatāma par daļu no atbalsttiesīgās platības lauksaimniecības zemes gabalā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Minētais platums atbilst tradicionālajam platumam attiecīgajā reģionā un nepārsniedz divus metrus.
Tātad, izvērtējot tradicionālās lauksaimniecības prakses Latvijā, kas ietver sevī gan parkveida ganības, gan alejas, gan dzīvžogus un vējlauzēju joslas, ir iespējams iekļaut zemi zem kokaugu stādījumiem atbalstiesīgajā platībā.
***
MK noteikumi Nr.126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem":
64. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.
69. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru, – ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli to aizņemtajai platībai.
Šis ir Latvijas likumdošanā iekļautais regulējums, kas daļēji attiecināms uz agromežsaimniecības praksēm
EIROPAS KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1305/2013,
21.p. Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana
2. Piemērojot šo pantu, "agromežsaimniecības sistēmas" ir zemes izmantojuma sistēmas, kurās koki tiek audzēti lauksaimniecības platībās. Dalībvalstis nosaka minimālo un maksimālo koku skaitu uz vienu hektāru, ņemot vērā vietējos augsnes, klimatiskos un vides apstākļus, mežsaimniecības sugas un vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.
Tajā pašā laikā ES regula atļauj dalībvalstīm pašām noteikt savas agromežsaimniecības sistēmas, nosakot gan koku skaitu, gan atbalsta pasākumus.
28. p. Agrovide un klimats
Būtu jāturpina piešķirt maksājumus meža tiesiskajiem valdītājiem, kuri nodrošina videi vai klimatam labvēlīgus meža saglabāšanas pakalpojumus, uzņemoties saistības veicināt bioloģisko daudzveidību, saglabāt augstvērtīgas meža ekosistēmas, uzlabot to klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās potenciālu un stiprināt mežu aizsargājošo funkciju attiecībā uz augsnes eroziju, ūdens resursu saglabāšanu un dabas katastrofām. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta meža ģenētisko resursu saglabāšanai un stimulēšanai. Būtu jāpiešķir maksājumi par meža vides saistībām, kas pārsniedz valsts tiesību aktos noteiktos attiecīgos obligātos standartus.
ES regulā noteikts, ka dalībvalsts ir tiesīga izvērtēt savas lauksaimniecības prakses un piešķirt atbalstu, piemēram, koku grupām un birztalām kā ainavu elementiem lauksaimniecības platībās.
Projekta mērķi:
- INFORMĒT sabiedrību, kas ir agromežsaimniecība
- informēt zemniekus, ka agromežsaimniecība ir EKONOMISKI IZDEVĪGA un ekoloģiski nozīmīga
- veidot diskusiju ar valsts institūcijām un pētniecības iestādēm par agromežsaimniecības JURIDISKO pamatojumu Latvijā
Lapā izmantotās ilustrācijas radījusi māksliniece ©Magone Boleiko. Ilustrācijas aizsargātas ar autortiesībām un ārpus projekta var tikt izmantotas tikai ar katrreizēju autores atļauju.
Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
